Ātrā pica itāļu gaumē ar kotletītēm

Ātrā pica itāļu gaumē ar kotletītēm. Es nebūtu iedomājusies likt uz picas kotleti. Un priecājos, ka ir no kā ņemt iedvesmu un izmēģināt jaunas garšas.

Citas picas receptes meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

18. gadsimta beigās Neapolē radās tāda pica, kādu mēs to tagad zinām.

Tajos laikos, vienmēr steidzoties darba darīšanās, vajadzēja lētu un viegli ēdamu pārtiku. Un pica bija ideāla maltīte tam. To pārdeva ielu tirgotāji, lai apmierinātu klienta budžetu vai apetīti. Pica gan vairāk līdzinājās plātsmaizēm. Tā bija lēta, ar viegli atrodamām sastāvdaļām un lielisku garšu. Pica pārsvarā tika taisīta ar ķiplokiem, speķi un sāli. Bet citi uz tās lika caciocavallo (sieru, kas pagatavots no zirga piena) un baziliku. Dažiem pat virsū bija arī tomāti. Ēdiens bija itkā nepopulārs, bet to padarīja par zināmu visiem tās zemā cena. Pica ir pasaules iecienītākā ātrā uzkoda.

Ilgu laiku pārtikas rakstītāji nicināja picas. Saistīja ar nabadzību.

Kad 19. gadsimta beigās parādījās pirmās pavārgrāmatas, picas tajā neietilpa un ignorēja tās esamību.

Tas viss mainījās pēc Itālijas apvienošanās. Viesojoties Neapolē 1889. gadā, karalim Umberto I un karalienei Margheritai apnika sarežģītie franču ēdieni, kas viņiem tika pasniegti brokastīs, pusdienās un vakariņās. Lūdza, lai pagatavotu dažus vietējos ēdienus. Pagatavoja trīs veidu picas: pirmo ar speķi, sieru un baziliku; otru ar cecenielli; un trešo ar tomātiem, mocarellu un baziliku. Karaliene bija sajūsmā. Viņas mīļākā – pēdējā no trijām – viņai par godu tika nosaukta arī šī pica – Margherita.

Lai labi garšo ātrā pica itāļu gaumē ar kotletītēm.