Latviešu vietiņa Lāsīte. Aah, šis sāpīgais jautājums – “kur ejam ēst?”. Ir tik daudz vietas, bet tad kad tev tiešām ir jāizvēlas, nekas nenāk prātā vai nepatīk. Tā ar draugu staigājot apkārt pa pilsētu un izbrāķējot ēdienu vietas, nejauši nostājāmies pretī mazai ieliņai, kurā pavērst skats uz jauku āra rudenīgo terasi.
Lāsītes atrodas Pils ielā 13, Vecrīgā.
Lai gan man draugs saka, ka viņš nav liels savas valsts patriotrs, bet kad blakus latviešu vai ārzemju ēdieni, no viņa vienmēr dzirdu vārdus, ka savējie ir jāatbalsta.
Latviešu vietiņa Lāsīte – kā mums gāja, lasi tālāk
Domāju, ka jūs sapratāt, “Lāsīte” ir latviešu restorāns, kurā var baudīt latviešu tradicionālo virtuvi.
Ienākot iekšā mūs sveicināja un izvede nelielā tūrē pa resotrānu, kuram ir izveidots savs nostāsts. Restorāns atgādināja lielu alu. Bija pat izveidota vieta, kā gits teica, mīlestības galdiņš. Restorāns nav milzīgs. Vieta ir izveidota viduslaiku stilā, kur pie sienām varēja redzēt tā laika ieročus, bruņu vestes, šķēpus u.c. lietas.
Ēdienu pasniedza skaitos māla traukos, kurus man liekas, ka teica, var pasūtīt priekš savām mājām ar. Tie tiešām bija iespaidīgi. Es par ēdienu daudz ko nestāstīšu, jo ēdiens tas ir gaumes jautājums. Bet šobrīd viss spilgtāk nāk atmiņā, viņu pašu ceptā maizīte, kas tika izņemta tikko no krāsns un kusa mutē.
Aaa, jā, atcerējos, fonā skanēja dzīvā insturmentālā mūzika. Visapkārt dega svecītes.
Man tur patika. Un cenas tiešām bija saprātīgas, tādai vietai liekas pat par simbolisku. Vai es tur bieži iegriežīšos tāpat, diez vai, jo labu nevajag daudz. Un saviem draugiem ieteiktu šo vietu.
