Ābols ir labāks enerģijas avots kā kafija

Ābols ir labāks enerģijas avots kā kafija, tāpēc, ja kafija tev neiet pie sirds, tagad zināsi, kas Tev ir jāēd, lai iegūtu enerģiju visai dienai.

Ābols ir auglis, kas jau kopš vissenākajiem laikiem ir ne tikai kā pārtikas produkts, bet arī kā mīlestības un skaistuma simbols.

Vasarā pieiet pie vecmammas dārzā esošajām ābelēm un noraut tikko nogatavojošos ābolus – iekosties, sajust to saldo, sulīgo garšu.. Tā ir vēl viena burvība, ko vasara un siltais laiks mums dod. Atliek tikai baudīt un vēlreiz baudīt.

Paķer ābolu, un lasot šo rakstu, baudi to! Labu apetīti!

Miljoniem cilvēku redzēja, ka āboli nokrīt, bet Ņūtons bija pirmais, kurš jautāja, kāpēc.
Bernards Baruks

Šajā rakstā apskatīsim, kas ir ābols; kādus ieguvumus tas sniedz veselībai un, protams, receptes un interesanti fakti.

Ābols

Āboli ir sulīgi daudzsēklu augļi, kurus ievāc no ābelēm, īpaši no dārza ābeles. Veidojas no zieda ar apakšēju sēklotni, kas apaug ar kausveida ziedgultni un citām zieda daļām. Nogatavojoties diferencējas. Ābols veidojas no auglenīcas.

Selekcionāri ir izveidojuši vairāk nekā 7500 ābolu šķirnes, no kurām aptuveni 50 ir ekonomiski nozīmīgas.Ābolu šķirnes tiek grupētas vasaras ābolos, rudens ābolos un ziemas ābolos.

Starp Kaspīnu un Melno jūru augļi radās Tuvajos Austrumos pirms aptuveni 4000 gadiem. Tas ir viens no visu laiku iecienītākajiem un populārākajiem augļiem.

Ābolu vēsture

Mūsdienu ābolu priekštecis ir augļu koku suga ar zinātnisku nosaukumu Malus sieversii, kuras dzimtene ir Kirgizstānas un Kazahstānas Tien Šanas kalnu grēda Vidusāzijā. Šo savvaļas ābolu augļi bija redzami reģiona kultūrās un virtuvēs.

Tūkstošiem gadu audzēšanas un savstarpējas apputeksnēšanas laikā ar sekundāriem ģenētiskiem faktoriem, pakāpeniski tika pārveidota par Malus domestica sugu, kas pārstāv lielāko daļu ābolu šķirņu, kuras mēs redzam komerciālās saimniecībās un pārtikas veikali.

Tomēr pat Malus domestica ģenētiskā daudzveidība ir milzīga – tā genoms pirmo reizi tika sekvencēts 2010. gadā, un tika konstatēts, ka tajā ir aptuveni 57 000 unikālu gēnu. Citiem vārdiem sakot, tas ir visdaudzveidīgākais augu genoms, kāds jebkad pētīts, un tajā ir par aptuveni 21 000 vairāk unikālu gēnu nekā cilvēka genomās.

Līdz mūsu ēras pirmajai tūkstošgadei Tjen Šanas āboli bija vieni no nozīmīgākajiem merkantīlajiem atklājumiem, ko atklāja ieradušies ceļotāji uz reģionu no rietumiem pa Zīda ceļu. Pamazām gan āboli, gan paši koki izplatījās visā Rietumeiropā, un 1700. gadu sākumā Eiropas kolonisti atveda ābolus uz Ameriku.

Āboli mitoloģijā

Āboli tiek pieminēti mitoloģijās un reliģijās. Tie tiek saistīts tieši ar auglības, skaistuma, mīlestības un aizliegtā augļa tēmu.

Nosaukumu “ābols” sākotnēji apzīmēja daudzus svešzemju augļus, ne tikai ābolus mūsdienu izpratnē, tāpēc pilnīgi droši nav iespējams zināt, vai ābols leģendā ir ābols, bumbieris vai persiks.

Piemēram, antīkajā Grieķijā, ābols tika saistīts ar Afrodīti, un ābola pamešana kādam bija simboliska atzīšanās mīlestībā, savukārt tā noķeršana vai pieņemšana – apstiprinājums pretmīlai.

Ābols tiek pieminēts arī bībelē. Pastāv uzskats, ka par pamatu varētu būt citāda latīņu vārda tulkošana – proti vārds mālum (ābols) un mălum (ļaunums) abi tiek rakstīti vienādi – malum. Aizliegtā augļa koks savukārt tiek saukts par “Ļaunā un labā zinošo koku”, un latīņu valodā, “ļaunais un labais” ir bonum et malum.

Vēlāk, renesances mākslinieki iedvesmojušies no Grieķu mitoloģijas un Hesperīdu zelta āboliem, tikai nostiprināja ābola, kā nemirstības, zināšanu, kārdinājuma, grēkā krišanas un grēka kā tāda simbolu, to gleznojot savos Ēdenes dārza attēlojumos. Interesanti, ka, arī kaklā esošais Ādamābols, savu simbolisko nosaukumu ir guvis par “godu” Ādama nokostā ābola kumosam.

Ābolu šķirnes

Agrās vasaras šķirnes:

Korta
Sarkanais Cukuriņš
Baltā Dzidrā
Sarkanais Cukuriņš

Mazliet vēlākas vasaras šķirnes:

Roberts
Agra

Rudens āboli:

Merrigold
Auksis
Eksotika
Dace
Sapnis
Kerr
Merrigold

Ziemas āboli:

Zarja Alatau
Belorusskoje Sladkoje
Aļesja
Zarja Alatau
Serinka

Ābolu ieguvumi veselībai

Lai saņemtu visas ābolos esošās vērtīgās vielas, nepieciešams apēst vismaz 1 ābolu dienā.

Ābols satur vairāk nekā 50 vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju un augļskābju:

A, B1, B2, B3, B5, B6, B9, C vitamīni.
Kalcijs, dzelzs, magnijs.
Labs šķīstošo un nešķīstošo šķiedru avots.
Satur polifenolus, kas ietver flavonolus (īpaši kvercetīnu, bet arī kaempferolu un miricetīnu), katehīnus (īpaši epikatehīnu), antocianīnus (ja āboli ir ar sarkanu mizu), hlorogēnskābi, florididīnu un vēl vairākus desmitus veselībai labvēlīgu polifenolu barības vielu.
Garšīgi un kraukšķīgi ābolu augļi izceļas ar iespaidīgo fito barības vielu un antioksidantu sarakstu.
Ābolā esošās uzturvielas pārmērīgi atrodas mizā, kas ir visvērtīgākā augļa daļa attiecībā uz tā uzturvielu.

Ieguvumi veselībai:

Ābolos esošās vielas pazemina holesterīna līmeni asinīs, regulē asinsspiedienu un uzlabo sirdsdarbību.
Āboli palielina imunitāti. Āboli satur fitoncīdus, tāpēc tos ieteicams lietot gan kā profilaktisku līdzekli, lai izsargātos no saslimšanas, gan kā ārstniecisku līdzekli dažādu slimību gadījumos.
Āboli mazina apetīti, tāpēc bieži tie tiek ieteikti vairākās diētās.
Katru dienu apēdot pa ābolam, var novērst saslimšanu ar krūts vēzi.
Āboli uzlabo aknu un zarnu trakta darbību. Tie satur daudz šķiedrvielu, kas palēnina cukuru izvadi no organisma, tādejādi palīdzot uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs;
Āboli un ābolu sulas ir vislabākais minerālvielas bora avots, kas veicina kaulu augšanas procesus;
Ābolu bieži dēvē par dabisko zobu suku, un ne jau bez iemesla. Jo intensīvāk notiek košanas un košļāšanas process, jo veselākas ir smaganas. Bieža augļu graušana bērnībā palīdzēs veidot pareizu sakodienu;
Āboli palīdz organismam attīrīties no dažādiem sārņiem un uzlabo ādas izskatu.
Āboli aizkavē ar novecošanās procesu saistītas problēmas – grumbiņu veidošanos un stimulē matu augšanu.

Interesanti fakti par āboliem

Āboli ir augu rožu dzimtas pārstāvis, kurā ietilpst arī bumbieri, persiki, ķirši un plūmes.
Bijušā ASV prezidenta Džordža Vašingtonas hobijs ir ābeļu atzarošana.
Džons Glens, pirmais amerikānis, kurš riņķoja ap Zemi, lidojumā kosmosā, ņēma līdzi ābolu biezeni.
Āboli peld tāpēc, ka tajos ir 25% gaisa.
Visvairāk ābolos pasaulē audzē Ķīna, ASV, Turcija, Polija un Itālija.
Lielākā daļa pasaules ābolu joprojām tiek lasītas ar rokām.
Ābolu audzēšanas zinātni sauc par pomoloģiju.

Ābolu receptes

No āboliem tiek iegūti dažādi produkti, piemēram, dzērieni – ābolu sula, vīns un sidrs. Tiek izmantoti arī kulinārijā, lai, piemēram, pagatavotu ābolu pīrāgus, kūkas, konfektes, saldējumus u.c. ēdienus.