Mannā buberts

Mannā buberts ir padomju laika ēdiens, ko zina daudzi tā laika bērni. Vecamma un mammas gatavoja katrā mājā. Klāt vēl dzērveņu ķīselis un diena ir izdevusies. Pagatavo šo mannā bubertu un aizved sevi uz lakiem, kad nekas garšīgās par to nebija.

Vai Tu vispār zini, kas ir buberts? Nē, Buberts nav restorāns, kas atrodas Rīgā. Tas ir saldais, ko pagatavo no mitiem vai mannas un piena.

Va zināji?

Saldumi un konditorejas izstrādājumi baltu virtuvē pārsvarā nāca no vācu valodas un diezgan vēlu – 19. gadsimta beigās, tāpēc buberts tāpat kā daži citi ēdieni, saglabāja savu sākotnējo vācisko nosaukumu. Pie Kurzemes lībiešiem mannas ūdenī vārīts un ar olām pagatavots buberts kopā ar dzērveņu medu (ar kartupeļu cieti sabiezinātu dzērveņu sulu) tradicionāli tika pasniegts kā trešais kāzu mielastos, kā arī bērēs.

Atšķirībā no putrām bubertu nevāra, bet tikai brūvē  – tam ir izšķiroša ietekme uz ēdiena īpašās garšas veidošanos. Brūvēto graudaugu, kas noņemts no uguns, kādu laiku atstāj uzbriest zem vāka. Dzeltenumus, kas saputoti ar cukuru (pēc izvēles ar cukuru un citrona miziņu), pievieno graudaugiem, kas atdzisuši līdz 70°. Pēdējā gatavošanas posmā pievienojiet saputotus baltumus. Bubertu pasniedz, ar pārlietu ogu sulu vai želeju.

Mannā buberts un citus gardumus meklē mājaslapā, sadaļā deserti.