Rīsi ar vistu

Cepti rīsi ar vistu ir ķīniešu ēdiens. Šāda recepte tikai Ķīnā ir bijusi ilgu laiku. Tradicionāli ķīnieši šo ēdienu pagatavo wokā ar lielu karstumu. Šai receptei pietiks ar mājas pannu. Rīsi ar vistu tik vienkārši.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Rīsi ir sens austrumu tautu kultūraugs. Tā sēju, stādīšanu un novākšanu vienmēr pavadīja kulta rituāli. Ūdens un siltums ir tie elementi, kuros rīsa grauds var dīgt. Ar rīsa diētu cilvēkā tiek rosināta šķidruma regulācija. Pateicoties rīsa sakarībai ar ūdeni un ar siltumu, tas dziļi iesaistās vielu maiņas norisēs un spēcina cilvēka gribu. Rīsi ar ananāsiem kokosriekstu eļļā.

Rīsi satur ļoti maz tauku, olbaltumvielu un šķiedrvielu, kas palīdz pret pārēšanos un bieži tas tiek ieteikts kā diētisks produkts.

Rīsu veidi.

Sarkanie rīsi. Šis Taizemes tradicionālais rīsu variants pēdējā laikā ir parādījies arī Francijas dienvidos.
Gargraudu rīsi. Visizplatītākais rīsu veids, ko lieto plovu, piedevu un desertu pagatavošanai.
Apaļgraudu rīsi. Nereti tos sauc par piena rīsiem. Audzē to galvenokārt Itālijā, tāpēc tas sastopams plaša spektra Vidusjūras valstu ēdienos – no risotto līdz zupām. Pateicoties tam, ka šie rīsi ir ļoti lipīgi, tos izmanto arī suši gatavošanai.
Savvaļas rīsi. No botāniķu viedokļa šie nemaz nav rīsi, bet gan daudzgadīga zāle, ko audzē Ziemeļamerikas lielo ezeru rajonā. Šie rīsi ir ar augstu uzturvērtību. Savvaļas rīsi ir ļoti cieti.
Brūnie rīsi. Vieni un tās pašas šķirnes rīsi, tikai dažādi apstrādāti, atšķiras pēc krāsas, garšas, uzturvērtībām un gatavošanas ilguma.

Pēc apstrādes veida rīsus iedala: brūnie – minimāla apstrāde, saglabājot visvairāk uzturvielas; baltie – slīpēti sniegbalti rīsi – visizplatītākais apstrādes veids; tvaicētie- speciali apstrādāti ar tvaiku, lai saglabātu vitamīnus un minerālvielas pašos rīsos, nevis apvalkos.