Vegānu ķirbju risotto ar kraukšķīgo salviju

Vegānu ķirbju risotto ar kraukšķīgo salviju. Kad apnikuši kartupeļi, griķi vai makaroni, risotto nāk palīgā. 

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Risotto

Itāļu rīsu ēdiens, kas vārīts ar buljonu, līdz tas sasniedz krēmīgu konsistenci. Buljonu var iegūt no gaļas, zivīm vai dārzeņiem. Daudzi risoto veidi satur sviestu, sīpolus, baltvīnu un parmezāna sieru. Tas ir viens no visizplatītākajiem rīsu gatavošanas veidiem Itālijā. Safrāns sākotnēji tika izmantots aromātam un tam raksturīgajai dzeltenai krāsai.

Rīsi Itālijas dienvidos ir audzēti gadsimtiem ilgi. No dienvidiem rīsi pamazām virzījās uz ziemeļiem uz Itālijas ziemeļiem, kur Po ielejas purvi bija piemēroti rīsu audzēšanai.

Saskaņā ar leģendu, jauns stikla pūtēja māceklis no Flandrijas Venerandas Fabbrica del Duomo di Milano, kurš izmantoja safrānu kā pigmentu, pievienoja to rīsu ēdienam kāzu mielastā. 

Tiek uzskatīts, ka risotto ir radies ap Lombardiju. Pirmā recepte, ko var identificēt kā risotto, ir datēta ar 1809. gadu. Tajā ietilpst sviestā sautēti rīsi, desiņas, kaulu smadzenes un sīpoli ar buljonu, kam pakāpeniski pievieno safrānu. 1854. gada Trattato di cucina ir recepte ēdienam, kas nosaukts par risotto.

Salvija

Salvija lieliski sader praktiski ar visiem gaļas ēdieniem, bet it sevišķi ar medījumu un malto gaļu. Salvija padara aromātiskus, garšīgākus un vieglāk sagremojamus pākšaugu ēdienus un sevišķi labi piestāv pupiņām. Salvija brīnišķīgi uzlabo tomātu ēdienu garšu. It īpaši ieteicams to pievienot tomātu zupām, mērcēm un sautējumiem.

Kaltētai salvijai piemīt spēcīgāka garša nekā svaigai, tāpēc ēdieniem jāpievieno uzmanīgi. Ja būs par daudz, ēdienam radīsies rūgtena, ziepjaina garša. Tā kā salvija ir bagāta ar dezinficējošām vielām, tā pagarina ēdiena uzglabāšanas laiku.

Trekni ēdieni, kam pievienota salvija, kļūst vieglāk sagremojami.

Īstais salvijas aromāts atraisās tikai vārīšanas un cepšanas laikā, tāpēc lapiņas pievieno ēdienam gatavošanas procesā, reizēm pat sākumā.

Ķirbis

No minerālvielām ķirbī var izcelt kālija, vara un dzelzs daudzumu. Taču visvairāk lielā oga satur beta (β) karotīnu, kas ir zināms kā spēcīgs antioksidants un imunitātes stiprinātājs, tāpēc ķirbi ieteicams lietot uzturā, lai izvairītos no noteikta veida onkoloģiskajām un sirds un asinsvadu slimībām. Jo oranžāks ir ķirbja mīkstums, jo tas satur vairāk antioksidantu un, tātad, ir vērtīgāks. Apēdot 200 gramus ķirbja dienā, var uzņemt 20 procentus no C vitamīna dienas devas, 10 procentus no nepieciešamā E vitamīna, kālija un magnēzija daudzuma, kā arī vismaz piecus procentus nepieciešamā B6 vitamīna, folijskābes, dzelzs, magnija un fosfora. Ķirbis satur 90 procentu ūdens un gandrīz nemaz nesatur taukus, tāpēc to izmanto dažādās diētās un iesaka sirds slimniekiem. Tā kā ķirbī ir daudz šķiedrvielu, tas uzlabo gremošanu.

Lai labi garšo vegānu ķirbju risotto ar kraukšķīgo salviju!